Beinertu dzimta un ar to saistītās dzimtas

57,66

Autors: Zigurds Beinerts
Izdevniecība: Apgāds Jumava
Gads: 2018
Lappuses: 936
Vāki: cietie vāki

Kategorija: Birka:
Svītru kods: 9789934201172

Apraksts

Zigurda Beinerta darbs ir pētījums par Beinertu dzimtu un ar to saistītām dzimtām no 18. gadsimta sākuma. Darbā izmantoti citu dzimtu un radinieku sastādītie ciltskoki, kas precizēti baznīcu arhīvos un citās datu bāzēs. Kopā aprakstītas 37 dzimtas, galvenokārt no Zemgales (Bauskas apvidus) un Vidzemes (Vecpiebalgas apvidus). Dzimtu savstarpējā saistība ir pārsteidzoša — gan radnieciski, gan arī darbos. Viena no Bauskas puses ievērojamākajām personām Vilis Olavs, dzimis Plutte, visu dzīvi turpināja attīstīt Vecpiebalgas jaunlatviešu ideju par Latvijas kā neatkarīgas valsts dibināšanu. Iespējams, ka Vilis Olavs būtu kļuvis par pirmo Latvijas prezidentu, ja vien 1917. gadā nebūtu aizgājis aizsaulē. Kopā grāmatā minēts ap 8000 personu, atsevišķi izdalīti Latvijas valsts augstākos apbalvojumus saņēmušo, kā arī Staļina represijās cietušo saraksti.

IEVADS no grāmatas

Interese par mūsu, Beinertu ciltskoku man radās pēc tam, kad tēvs Kārlis Zemvaldis lūdza man uzzīmēt uz rasējamā papīra loksnes ciltskoka shēmu. Par izejmateriālu tam kalpoja ciltskoka gaismas kopija, kuru, kā vēlāk uzzināju, pa daļām no emigrācijas tēvam bija atsūtījis mans vectēvs Kārlis Voldemārs Beinerts. Tieši viņš pagājušā gadsimta 30. gados sāka vākt informāciju par mūsu senčiem. Lielākā daļa informācijas iegūta no Vecsaules luterāņu baznīcas grāmatām, no kurām daļa ir gājusi bojā. Bauskas arhīvs tika glabāts Jelgavā, kur tas Otrā pasaules kara laikā sadega. Tēvs manis uzzīmēto ciltskoka shēmu atdzīvināja, ierakstot tajā datus par konkrētām personām un pievienojot jaundzimušās personas. Apguvis datorprogrammu Family Tree Maker, nolēmu ciltskoku apkopot tajā. Ar šo programmu bija iespējams uzzīmēt dažādu ciltskokus, proti, jebkuras personas pēctečus, senčus, savstarpējo sakarību starp ciltskokā esošām personām utt. Sākotnēji ciltskokā (ievadot uz papīra zīmētā ciltskoka datus) bija ap 350 personu. Šobrīd ciltskokā ir fiksēti dati par vairāk nekā 8000 personu. Daļa no tām ir jaundzimušie, daļa — ieprecēto dzimtu ļaudis. Aprakstā minēti gandrīz visi. Pētot ciltskoku, atradu dažas neprecizitātes sākotnējā versijā. Tās pamatā attiecās uz Beinertu sievu dzimtām. Pētot šo dzimtu ciltskokus, esošais ciltskoks kļuva plašāks. Ideja uzrakstīt grāmatu par Beinertu dzimtu bija arī mana tēva dvīņubrālim Voldemāram Beinertam. Īpaši nozīmīgs šajā grāmatā ir viņa ieguldījums par Beinertu dzimtas vissenākajiem laikiem. Voldemāra Beinerta skatījumu uz Beinertu dzimtas vēsturi lasīt 45. nodaļā “Par Voldemāru Beinertu”. Viņš savos pierakstos dzimtas vēsturi ir saistījis ar reāliem Latvijas vēstures faktiem. Līdzīgi savā dzimtas aprakstā ir rīkojies arī Guntars Ābols darbā “Laimas lemti likteņi”. Tajā aptverts vēl senāks Latvijas vēstures periods. Daudz Guntara Ābola grāmatā minēto faktu sasaucas ar šajā aprakstā esošajiem, tāpēc iesaku to izlasīt. Dziļāk paanalizējot abus darbus, var atrast zināmas paralēles dažādu Latvijas vēstures faktu interpretācijā. Tomēr jāņem vērā Guntara Ābola teiktais, ka apraksts nepretendē uz precīzu vēstures atspoguļojumu. Īpaši Beinertu ciltskoka izpēti veicināja doma par četru māsu Duklavu pēcnācēju salidojumu 2013. gada vasarā Viļa Plūdoņa mājā muzejā “Lejeniekos”. Pētot Duklavu dzimtas Lejenieku-Plūdoņa dzimtas atzaru, konstatēju, ka manas sievas Ingunas senči ir rados arī Lejenieku- Plūdonu dzimtai. Vienojošā persona ir Katrīna Šancberga. Pētot Šancbergu dzimtu, atradu Ingrīdas Garofali, Jāņa Poļa un Sigizmunda
Timšāna grāmatu “Pagātnes atspulgi. Ieskats Šancbergu un Freimaņu dzimtu vēsturē un to devumam latviešu kultūrā”. Grāmatā ir ieraksts: “Par Katrīnas Šancbergas likteni ziņu nav.” Savukārt Viļa Plūdoņa ciltskokā kā viņa sievas Elfrīdas Melbārdes vecāmāte ir norādīta Katrīna Šancberga. Pēc minētās grāmatas izlasīšanas nolēmu uzrakstīt šo darbu.
Grāmatas vāka ilustrācijai izmantots mana sievastēva Helmuta Šeiera pastelis, kurā attēlota Latvijas ainava ar baznīcu un zēnu, kas lido, pieķēries gulbim. Kad reiz prasīju Helmutam, ko ar šo darbu ir gribējis pateikt, viņš atbildēja, ka glezna simbolizējot gan viņa, gan visas tautas slēptos sapņus un vēlmi lidot. Sastādot šo grāmatu, sapratu, cik daudz sapņu palika nepiepildīti… Visu, protams, viens uzrakstīt nevarēju. Tāpēc liels paldies atsevišķo grāmatas sadaļu autoriem un koriģētājiem, kuri precizēja, papildināja un laboja manis uzrakstīto uzmetumu, kā arī atsūtīja vai ļāva lietot fotogrāfijas. Daudz precizēts, apmeklējot apbedījumu vietas. Īpaši jāuzteic nu jau mirusī manas sievas tēva Helmuta māsīca Maija Vīksna, kas ļoti daudz palīdzēja ar arhīva materiāliem par padomju režīma represijās cietušajiem. Krietnu daļu informācijas ieguvu baznīcu arhīvos (skatīt mājaslapā www.raduraksti.lv, kur atrodamas dvēseļu revīzijas, baznīcu grāmatas un iedzīvotāju saraksti). Personu, kas atrastas baznīcu arhīvos, dzīves dati norādīti saskaņā ar baznīcu grāmatās minēto. Dati šeit uzrādīti pēc vecā stila, t. i., Jūlija kalendāra. Dažos gadījumos baznīcu arhīvos minētas pretrunīgas ziņas. Par dzimšanas datiem kā primārais izvēlēts baznīcu grāmatās minētais. Kritiski jāvērtē arī baznīcu grāmatās rakstītais. Uzvārdi dažādās vietās var būt rakstīti dažādi, piemēram, Beinerts rakstīts kā Beinats vai Beinarts, Stērste minēts kā Stērstiņš, Gailītis kā Gailis, un pretēji. Arī vārdi baznīcu grāmatās var atšķirties no reālajā dzīvē lietotajiem. Reģistrējot bērnu, var būt ierakstīts viens vārds, bet, atgriezušies no baznīcas, jaunie vecāki mājās bērnam devuši citu vārdu. Tāpat jāņem vērā, ka saskaņā ar 1819. gada Zemnieku likuma papildinājumiem (šis likums noteica zemnieku tiesiskā stāvokļa maiņu no dzimtcilvēka uz brīvu cilvēku) brāļiem, kuru tēvs vai vectēvs bija miris, bija tiesības izvēlēties uzvārdu neatkarīgi vienam no otra. Tātad vienas ģimenes locekļiem varēja būt dažādi uzvārdi. Par uzvārdu došanu vairāk skatīt Andreja Plakana un Čārlza Vezerela grāmatā “Patrilineārā ģenealoģija, uzvārdi un ģimenes identitāte: Krievijas impērijas Baltijas guberņas 19. gadsimtā”. Daļu informācijas par aprakstītajām personām ieguvu sociālajos tīklos: draugiem.lv un Facebook.

Papildus informācija

Svars2910 g
Dimensijas20 × 26 cm