Es dzīvoju priecīgi. Nerātnības mūža garumā

Grāmatā Arnolds Auziņš sev raksturīgajā asprātīgajā stilā izklāstījis gan jaunības, gan darba gadu atmiņas. Rakstnieka paziņu lokā bijuši vai visi 20.gadsmita otrās puses ievērojamākie inteliģences darbinieki (O.Vācietis, R.Ezera, I.Auziņš, G.Treimanis un daudzi citi) – par šiem līdzgaitniekiem iekrājies gan plašs anekdotisku kuriozu un vienkārši savadabīgu epizožu krājums. Personiskā stāsta fonā spilgti iezīmēts pēckara padomju Latvijas dzīves periods līdz pat Atmodas gadiem. Grāmata pārliecinoši atklājas arī paša lielā smējēja – literāta, darbinieka un ģimenes cilvēka – portrets.