Kā es atkal par latvieti tiku

11,82

Autors: Andrievs Niedra
Izdevniecība: Valters un Rapa
Gads: 2018
Lappuses: 192
Vāki: mīkstie vāki

Kategorija: Birka:
Svītru kods: 9789934880001

Apraksts

Andrieva Niedras Centrālcietumā 1924. gadā rakstītās atmiņas “Kā es atkal par latvieti
tiku” attēlo viņa un ģimenes gaitas pēc bēgšanas no Latvijas 1919. gada novembrī. Tās ir
rakstītas autoram raksturīgā, spraiga romāna stilā. Vārdos “tikt par latvieti” Niedra izteicis
izmisīgos centienus atgriezties dzimtenē, lai tiesā atspēkotu apsūdzību valsts nodevībā tās
dibināšanas laikmetā. Lai noslēptu savas politiskās kļūdas, Latvijas Republikas politiskā elite
viņa vēlmei pretojās. Arhīva materiālus, kas dokumentāli apstiprina un papildina Niedras
stāstījumu, pievienojis vēsturnieks Āris Puriņš. Savukārt nepabeigtā apcere “Kā mani
tiesāja” ir polemiskas piezīmes par liecinieku sniegtajām liecībām tiesas prāvā.
Āra Puriņa apcere “Cilvēks cilvēku un tiesas priekšā” ir autora apziņas rezonanse uz
Andrieva Niedras likteni Latvijas un Eiropas vēstures kontekstā. Viņa skatījums bieži vien
būtiski atšķiras no pierastās akadēmiskās un propagandas vēstures uztieptās Latvijas pagātnes
izpratnes valsts dibināšanas kontekstā. Puriņš pauž pārliecību, ka nevis Niedras politika pret
Latvijas valsti kā tādu, bet vēršanās pret sabiedrisko iekārtu un pārvaldes kārtību, kādu
Latvijas Republikas valstiskumam uztiepa tās dibinātāji pirms simt gadiem, bija noteicošais
iemesls, kāpēc viņš ar ļaunu nodomu uz ilgiem gadiem tika padarīts par “tautas nodevēju”.
Niedra noliedza vairāku ārzemēs aizgūtu principu nepieciešamību Latvijas vēsturiskajai
tradīcijai. Viņš uzskatīja, ka nenobrieduša demokrātisma apstākļos vēlētāju populistisko
prasību ietekmē dotie demagoģiskie solījumi un to īstenošanas mēģinājumi atdūrās pret
ekonomiskās telpas šaurību, nedrošiem agrāriem pārkārtojumiem, politisku korupciju un
šķiriskām interesēm. Tas viss un pārlieka valsts iejaukšanās saimnieciskajās norisēs neļāva
izveidot stipru valsti, bet radīja pamatu “sociālistiskiem” pārveidojumiem pēc Krievijas
boļševiku okupācijas. Vēl šodien daudzi objektīvi un subjektīvi iemesli, kas izriet no
neadekvāta satversmes modeļa, neļauj atteikties no pagātnes postošajām tradīcijām, lai
straujāk virzītos uz demokrātisku un tiesisku sabiedrību. Tāds ir vēsturnieka Puriņa
secinājums pēc daudzu vēstures avotu, Niedras rakstu un t. s. “valsts nodevēju” 1924. un 1925. gada tiesas prāvu materiālu izpētes.

Papildus informācija

Svars 200 g